Dzeltenās Kurpes

Mēness zils grīdu man cauri logam krāso
Stāvu tinies aizkarā, kurpes dzeltenās
Jumta klājus bezgalīgs guļ kā rāma jūra
un kā laipu istabā ēnu iemet skurstenis
Piedz.
Paliec viena mīļotā, paliec fotogrāfija
Mēness tavu rāmi vēsi glāstīs
Kamēr kurpes dzeltenās, kamēr tuvu debesis
man pa jumtiem jāstaigā, tā vienmēr
Namu aizās ielas dus, tumšos logus ļaudis
Un pie sienām mīļoto fotogrāfijas
Dzīvē izgaists atmiņās, nopūtas tiek mirkļiem
Paiet mūšs kā miegā nakts, nepaliek laika dzīvot