Kā Senā Dziesmā

Nāk rudentiņš kā tanī senā dziesmā
Nāk ziema un grib ņemti bāleliņš
Grib bāleliņš sev līgaviņu ņemti
Bet nezin, ka šorīt jau viņa paņemta
Lūk, vēji nes kļavlapas nosarkušās
Caur Rīgu nes projām un skūpsta nost
Noskūpstītas lapas no rīta, šai rudenī
Ko nu būs ņemti šo rudentiņu, šo rudentiņ'
Jāņem būs sūrā uguns, ko kūra šai rudenī
Sudrabs ko lēja, zīlējot vējā, ik rudentiņ'
Būs jāzīlē kā tanī senā dziesmā
Tā nākotne, kas nezināma nāk
Būs jāiekur tā Rīgas uguns rudā šai rudenī
Kurš nu tev atkal zīlēt liek
Jo vēji nes kļavlapas nosarkušās
Caur Rīgu nes projām un skūpsta nost
Noskūpstītas lapas no rīta, šai rudenī
Ko nu būs ņemti šo rudentiņu, šo rudentiņ'
Jāņem būs sūrā uguns, ko kūra šai rudenī
Sudrabs ko lēja, zīlējot vējā, ik rudentiņ'
Noskūpstītas lapas no rīta, šai rudenī
Ko nu būs ņemti šo rudentiņu, šo rudentiņ'
Jāņem būs sūrā uguns, ko kūra šai rudenī
Sudrabs ko lēja, zīlējot vējā, ik rudentiņ'
Šai rudenī…
Ik rudentiņ'…
Šai rudenī…
Sudrabs ko lēja, zīlējot vējā, ik rudentiņ'