Smaidas

Smaržo pasaule kā nepasacīts vārds
Cauri dzīslām izlīst neciešamas gaidas
Liepu gatves galā vēsta uzraksts kāds —
Vienkārši un nesatricināmi — «Smaidas»
Jā, patiesi, tā šīs mājas tiešām sauc
Kur jau tik daudz gadu nepaguris eju
Kur, pār slieksni kāpjot, izraudāties ļauts
Kaut sirds dziļumos es kā bez prāta smeju
«Smaidas», «Smaidas», mana tēva «Smaidas»
Manas mātes «Smaidas», piedodiet!
Ja vēl manos spēkos noplūkt nātres
Noplūkt nātres, kas uz sliekšņa zied
Bet uz sliekšņa jau vairs tiešām nātres zied
Un par vēja vijoli sen jau loga rāmis
Drīz i jūs no ārdiem, «Smaidas», nokāpsiet
Lai pa lielo ceļu projām dotos rāmi
I tur smaržos viss kā nepasacīts vārds
I tur dzīslām caurlīs neciešamas gaidas
I tur gatves galā vēstīs uzraksts kāds
Vienkārši un nesatricināmi — «Smaidas»
«Smaidas», «Smaidas», mana tēva «Smaidas»
Manas mātes «Smaidas», piedodit!
Ja vēl manos spēkos noplūkt nātres
Noplūkt nātres, kas uz sliekšņa zid