Svētdiena

Tik pasakaina diena ārā dzimst
Pār koku lapām lēni pārskrien vējš
Un savāds nemiers manī nenorimst
No ielas sētnieks vakardienu dzēš
Pa radio dzied dziesmu Rolling Stones
Un mācītājs sēž televizorā
Es ieklausos kā viņa baritons
Ik vienu šajā rītā uzrunā
Dievs, stāvi man klāt
Ak, Dievs, esi man blakus
Dievs, stāvi man klāt
Ak, Dievs, esi man blakus
Pie manām durvīm pastnieks pieklauvē
Viņš atnesis ir manas avīzes
Es apsēžos pie galda virtuvē
Un vienaldzīgi šķirstu lappuses
Kāds atkal redzējis ir debesīs
To pašu, to, ko nevar aprakstīt
Bet kādai mātei piedzimuši trīs
Un tēvs ir prātā sajucis tūlīt
Tā nemanot šī diena projām rit
Un melna ēna manu ielu klāj
Ak, dievs, tūlīt jau sitīs divpadsmit!
Kāpēc neviens šīs stundas neuzkrāj?