Balāde Par Viņu Un Viņu (No Rīta Mazā Gaismiņā)

No rīta mazā gaismiņā
Viņš viņai saka: «Viss…»
Bet viņa viņu ieaijā
Un dziesma tālāk ris
Bet vēl pēc maza brītiņa
Viņš saka: «Iet nu ļauj…»
Bet viņa viņu pierunā
Un stingri, stingri skauj
Un tomēr viņa skatiens jau
Uz durvju pusi steidz
Bet viņa mīļi pasmaida
Un viņam saka: «Beidz…»
Sit pulkstens stundu desmito
Viņš kājās lec un iet
Un nedzird vairs, ka viņa teic:
«Ei, paliec vēl mazliet…»
Pēc gada, kad viņš atgriezās
Tad durvis bija ciet
Un skaidri dzirdēt varēja
Ka iekšpusē kāds dzied
Tā bija ļoti zema balss
Kas iekšā dziedāja
Šī zemā un šī rupjā balss
Tā viņu satrauca
Viņš palēcās un ieskrējās
Un durvis izgāza
Un to, kas iekšā dziedāja
Uz vietas nodūra
Bet viņa viņam pieglaudās
Un neteica neko
Jo bija nakts, un naktī jau
Kā zināms, visi zog