Nelaid, Māte, Bērnus Mežā

Nelaid, māte, bērnus mežā
Mežā odzes slīd
Klausi, meitiņ, klausi, dēliņ
Odzēm acis spīd
Nelaid, māte, bērnus mežā
Mežā odzes skrien
Meita dzird, un dēls jau ausās
Zigzagainās skrien
Aizvilinās prom no mājām
Tavus bērnus, māt
Aizvilinās prom tik tālu
Ka var nepārnākt
Izaugs meitas tā kā odzes
Acīm spīdošām
Tādas acis agrāk bija
Laimes raganām
Izaugs dēli tā kā odzes
Sīksti dvēselē
Māt, vai tavu dēlu likten’s
Tevi nebiedē?
Bet tas mežs, kas tālē gaida
Māt, tas viņu ir
Bet tas mežs, kas tālē gaida
Māt, tas viņu ir