Sirds Sadeg Neparasti

Dienas kā dienas, tik elpas nepietiek
Un kā četras sienas
Tās nepieviļ, tās vienmēr kaut ko vairāk zin
Nenosauktas vārdā tās aiznes mani tālāk
Un izmētā pa krāsām it visur, it visur
Bet sauli jānotur
Un ieklausies ja līst
Kā putni metas debesīs
Tiem vienmēr jābūt tuvāk lietum
Jāredz kā tas dzimst
Bet kad paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti
Paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti
Un kā no jauna
Aiz ziemas paslēpies
Mans prāts kā neprātīgs kliedz
Bet tā biji tu, kas teica man «Bēdz!»
Un visām ceļa zīmēm
Tas neko nenozīmē, tās tālāk sauc
Un brīžiem pat liekas
Ka no elpas tavas leduspuķes uzziedēs
Un ieklausies ja līst
Kā putni metas debesīs
Tiem vienmēr jābūt tuvāk lietum
Jāredz kā tas dzimst
Bet kad paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti
Paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti