Zīlniece

Man dzīvē laimes nav — tā teica zīlniece
Tik skumjas, asaras un šķiršanās
Man vairāk nestāsti par manu likteni
Jo zinu, ka mans ceļš ir austrumi
Bij' kārtīm taisnība, ko tās reiz stāstīja
Tik ilgas, asaras man nolemtas
No jaukās bērnības tik paliek atmiņas
Un skumjas vēstules no meitenes
Ar Dievu, meitene! Man zuda Tava sirds
Tik drūmais liktenis man pretīm mirdz
Šī spēle velnišķā ir mana mīļākā
Kad jūtu es, ka stundas ātrāk skrien
Ja dzīvē atrodi, kas Tevim baudu sniedz
Tad mirkļus saldākos sev nenoliedz
Un skūpstot aizmirsti Tu mūsu likteni
Jo sirdi, zini draugs, ir pavasar’s