Dzīve ir kā spēle

Pie mana baltā loga, kur lietus rūtīs krīt
Stāvu es un sapņoju
Par to, kas bijis vakar un kas vēl viss būs rīt
Par to, vai kādreiz atgriezīsies tu
Es esmu atkal viena, tu tikko aizgāji
Pēc laimes mani pēkšņi skumjas skar
Bet ceru es aizvien vēl, kaut mani atstāji
Jo dzīvē daudz ko atgūt atkal var
Jo dzīve ir kā spēle vien
Un laime nāk un projām skrien
Bet tam, kas māk un ticēt sāk
Tam ar' tā nāk
Jo dzīve ir kā spēle vien
Un laime nāk un projām skrien
Bet tam, kas māk
Tam ar' tā nāk
Pie namdurvīm tu stāvi un klusi pieklauvē
Pēc brīža šī sirds mana ilgojas
Vēl vakardien mēs šķirti, nu būsim vienoti
Tā prieks ar bēdu atkal mainījās
Jo dzīve ir kā spēle vien
Un laime nāk un projām skrien
Bet tam, kas māk un ticēt sāk
Tam ar' tā nāk
Jo dzīve ir kā spēle vien
Un laime nāk un projām skrien
Bet tam, kas māk
Tam ar' tā nāk
Jo dzīve ir kā spēle vien
Un laime nāk un projām skrien
Bet tam, kas māk un ticēt sāk
Tam ar' tā nāk
Jo dzīve ir kā spēle vien
Un laime nāk un projām skrien
Bet tam, kas māk
Tam ar' tā nāk
Jo dzīve ir kā spēle vien
Un laime nāk un projām skrien
Bet tam, kas māk un ticēt sāk
Tam ar' tā nāk
Jo dzīve ir kā spēle vien
Un laime nāk un projām skrien
Bet tam, kas māk
Tam ar' tā nāk