Ganiņa vakara dziesma

Kaut kur lauku plašumā
Zaļā pļavā, mežmalā
Vakardziesmu kāds ganiņš dzied
Kamēr mežs jau gurdi san
Skumji viņa dziesma skan
Saule dūmakā aiz druvām riet
Skan tavas dziesmas, skan
Ganiņ no tāles
Vakara klusumā domātas man
Pār kalniem, ielejām atbalsojas
Drīz zvaigžņu pavadītas pie manis trauc tās
Un atnes sevim līdzi tik daudz atmiņas
Grūti ticēt man vai nav
Ka tik daudzi gadi jau
Aizsteigušies un bez mitas rit
Kopš mēs abi nolēmām
Katrs, kaut vai asarām
Šķirti dzīves pavedienu vīt