Es tev apmulsis

Daudz — es brīnos, cik daudz!
Nakts ir zvaigznes šonakt izbērusi
Piena ceļš viegli iestaigāts
Es došos pa to pie nakts ko sarunāt
Tu — tu gaidi tepat!
Es uz brīdi prom aizsteigšos
Redz', man bail, ka nakts var pasteigties
Es neatgūšos tev visu paskaidrot
Tu man esi viss
Es tev — apmulsis
Tāds, kam vieglāk zvaigznēs bēgt
Nekā atzīties sev, ka, izrādās
Man bez tevis nav nekā…
Nakts. Tu saki man, kā
Kā lai zin', ka viss ir savādāk?
Kā lai redz, ka šoreiz nav kur bēgt?
Ka sirds mana jūt, ka bailēm jāpazūd?
Tu man esi viss
Es tev — apmulsis
Tāds, kam vieglāk zvaigznēs bēgt
Nekā atzīties sev, ka, izrādās
Man bez tevis nav nekā…
Bez tevis nav nekā …
Un tā nu ļauju es
Lai zvaigznes mani nes
Es šonakt nebaidos atļauties
Pie tevis piekļauties
Un klusi atzīties…
Mums tagad pieder nakts
Un — naktis pēc tam!
Tu man esi viss
Es tev — apmulsis
Tāds, kam vieglāk zvaigznēs bēgt
Nekā atzīties sev, ka, izrādās
Man bez tevis nav nekā…
Tu man esi viss
Es tev — apmulsis
Tāds, kam vieglāk zvaigznēs bēgt
Nekā atzīties sev, ka, izrādās
Man bez tevis nav nekā…
Tu man esi viss
Es tev — apmulsis
Man bez tevis nav nekā…