Melnu skaudību ja sirdītev sēj,
Ja neiet pret kalnu, liekas tik viegli un raiti lejāskriet
Un ja smagums kaklāir vieglāk grimt,
Jo dzelme tik tumši, vilinoši aicina tevi lejā
Bālu sauli plaukstātver: nesilda tā,
Ja gribi, liec kabatā. Bet lai vai kā, īstāir tākura dedzina
Bālu laimi izdzīvo garlaicībā,
Kālēnāatvarā, bailēs no tumšāun trakā, un neiepazītā
Krāso, māsiņ, krāso baltu,
Lai nu kāesamība tevi maltu, krāso, krāso baltu
Bet ja pelēku tev rokādod
Vienalga māsiņ, krāso baltu, krāso baltu
Sārtu lakatu uz galvas ja sedz,
Tad neredzi to ka asinis joprojām uz mūsu rokām
Krusti kaklos karājas, morāli vajāta
Taisnība tiem kam ķēniņa Midasa pieskāriens lielākais piedūriens
Krāso, māsiņ, krāso baltu,
Lai nu kāesamība tevi maltu, krāso, krāso baltu
Bet ja pelēku tev rokādod
Vienalga māsiņ, krāso baltu, krāso baltu
Domā, māsiņ, domābaltu
Lai nu kāesamība tevi lauztu, krāso, krāso baltu
Pat ja pelēku tev rokādod
Vienalga māsiņ, krāso baltu, krāso baltu.