Pie Dzintara Jūras

Pie Dzintara jūras, kas Kurzemi vij
Reiz vientuļā krastā tie tikušies bij
Viņš Daugavas laivinieks, kam strauji pukst sirds
Tā zvejniece jauna, prieks acīs tai mirdz
«Nāc līdz, manā dzimtenē», meitene teica
«Mans draugs, klusi iemīlot sirds tevi sveica
Mēs saderam kopā, tā man vidzemnieks teic
Kā Kurzemes vēji, tā dzied Vidzemes vējš
Mēs saderam kopā, jo tu laivinieks stalts
Un Dzintara jūra mūsu laimei te šalc.»
No Daugavas krastiem stalts laivinieks brauc
To Dzintara jūra un meitene sauc
Kur Kurzemes krastā tie tikušies bij
Tur nākotnes laimei tie gredzenus mij
«Nāc līdz manā dzimtenē», meitene teica
«Mans draugs, klusi iemīlot sirds tevi sveica
Mēs saderam kopā, tā man vidzemnieks teic
Kā Kurzemes vēji, tā dzied Vidzemes vējš
Mēs saderam kopā, jo tu laivinieks stalts
Un Dzintara jūra mūsu laimei te šalc»