Tu un es

Saule, kad riet,
Kad debesis zied,
Putni, kad dzied —
Atskaties.
Vējā, kā toreiz, rimti
Un vien tu — es,
Tu un es
Pa mākoņpļavām
Mācīsimies ilgoties.
Ilgoties, saprasties,
Aizrauties, bet laikā apstāties.
Tev un man līdz neprātam
Mīlēt Dievs mums neaizliegs.
Dziesmu, kad dzied,
Kad atplaukst un skrien
Vien dvēseļu spiets —
Aizmirsties.
Viņas, kā toreiz, aizbēgs
Un vien tu — es,
Tu un es
Pa sapņiem naktīs
Steigsim satikties.
Ilgoties, saprasties,
Aizrauties, bet laikā apstāties.
Tev un man līdz neprātam
Mīlēt Dievs mums neaizliegs.
Un tad, kad baltā mīlestībā
Dzīve sirdsprātu man dos,
Tu manās rokās atraisītās
Dzimsi. Es līdz saulei aizsniegšos.
Nebaidies,
Kad velni šeit dies
Un sapnī mums liegs
Atmosties.
Šaubas kā veļi
Aiztrauksies; un tad mēs —
Tu un es,
Mēs ļausim mūsu sirdīm
Sakļauties.
Ilgoties, saprasties,
Aizrauties, bet laikā apstāties.
Tev un man līdz neprātam
Mīlēt Dievs mums neaizliegs.
Ilgoties, saprasties,
Aizrauties, bet laikā apstāties.
Tev un man līdz neprātam
Mīlēt Dievs mums neaizliegs.