Auns

Jā, jā, jā, jā bet bet es esmu auns
Jā, jā, jā, jā bet bet es esmu auns
No rīta pamostoties nemazgājos es
Bet ēdu ceptu zivi
Kāds paskatās pa durvju spraugu
Nosmejas: «Kas tā par dzīvi!»
Es saku — tu mani nesaproti, kā tev nav kauns
Pa manu durvju spraugu lūri tu kā skorpions
Bet, bet es esmu auns
Uz ielas izeju un uzņemu es taisnu virzienu
Bet pretī nāk man divi dvīņi
Tie abi smej par mani, rāda pirkstiem, ķēmojas
Lai atšķirtu tos, vajadzīgi svari
Es sveru, viens — smags, divi — traks
Tas viens ir jauns, kā jums nav kauns
Bet bet es esmu auns
Jā, jā, jā, jā bet bet es esmu auns
Jā, jā, jā, jā bet bet es esmu auns
Bet vēlāk iegriežoties kādā ēdnīcā
Es ēdu ceptu zivi
Klāt pienāk, ne te īsti mežāzis, ne vērsis
Ir jāpiever pat acis
Ar roku taustu viņam rokas, kājas, vēderu
Tad kaut kur apmēram zem dibena
Es konstatēju — tā ir jaunava
Bet, bet es esmu auns
Jā, jā, jā, jā bet bet es esmu auns
Jā, jā, jā, jā bet bet es esmu auns