Pāri Stīgām

Ubags dalīja prieku uz ielas
Vecā vijole raudāja līdz
Par to, kas palicis pāri
No viņa salauztās sirds
Ne par svešu ļaužu zeltu
Ne par baltu, baltu velti
Nevar nopirkt tādu spēku
Kas mūs atkal saulē celtu
Vijoles lociņš, vijoles lociņš kā liktenis
Pāri stīgām, pāri stīgām kā dvēselēm slīd
Tu mana apsolītā zeme
Tu manu balto rožu dārzs
Man aizlūzt balss par tevi dziedāt
Es zinu sāp, tev ļoti sāp
Sāp sirmo ļaužu raupjās rokas
Kad žēlastības maizi lūdz
Tā viņu nopelnītā alga
Miers tikai mūža mājās būs