Trīs debess puses

«Klau, kungs, atļaujiet vērsties
Jūsu smaids ir tik bezgalīgs!»
Galvu pieliecot teica kāds
«Kuš, izgaisti», attrauca tam
No senseniem kareivjiem cēlies
Varbūt tāpēc tik bezbailīgs
Kungam sejā cits atvēzējās:
«Saņem, sadrūpi mūžīgais smaids!»
Nerimstot nakts ar dienu cīnījās
Dēlam, meitai spītējot
Jo vēl aizvien mēness sauli mīlēja
Un otrādāk… un otrādāk
Kam taisnība bija, kam nē
Nav neviena, kam iztiesāt —
Bravūrīgajam, lišķīgajam
Vai smaidošajam
Bet nerimstot nakts ar dienu cīnījās
Dēlam, meitai spītējot
Jo vēl arvien mēness sauli mīlēja
Un otrādāk… un otrādāk
Uz trijām debess pusēm aizgāja tie trīs
Tik ilgi, cik nevar saskaitīt
Tik tālu, cik nevar nomērīt
Tik ilgi, cik nevar saskaitīt
Tik tālu, cik nevar nomērīt