Mūžīgais piedāvājums

Tā tas bija, tā gadījās
Vēl viens vēl vienā ieskatījās
Kā mēdz notikt, tā notikās
Viņš viņu bez prāta un atgūšanās
Bet viņa viņu nemaz…
Viens ar otru tie runāja
Viens ar otru tie dejoja
Viens ar otru tie dzīvoja
Kaut viņš saprata — viņa to nemīlēja
Tomēr apsolīja:
Ja tev nav ūdens, es būšu tas
Ja tev nav maizes, es būšu tā
Ja tev nav uguns, es būšu tas
Ja tev nav, tu, cietsirdīgā, ja tev nav…
Vai pēc tam kaut kas mainījās
Vietās savās vai nostājās?
Un pat tad, ja viss izbeidzās
Es zinu, ka vienmēr būs kāda vai kāds
Kas piedāvājās:
Ja tev nav ūdens, es būšu tas
Ja tev nav maizes, es būšu tā
Ja tev nav uguns, es būšu tas
Ja tev nav, tu, cietsirdīgā, ja tev nav…
Ja tev nav ūdens, es būšu tas
Ja tev nav maizes, es būšu tā
Ja tev nav uguns, es būšu tas
Ja tev nav, tu, cietsirdīgā, ja tev nav…