Straujā upe

Vai tā straujā upe bija
Saldā miegā nemanīja
Viņas prieku salasīja, iemainīja
Sārta jūra mieru sauca
Mēness viņai pēli jauca
Pērkonlietus izvandīja, izbārstīja
«Nemosties mīļā», mēmi lūdzās viņš
«Nekā tur nebija, tev tikai izlikās
Nemosties mīļā, nedaudz izlijis vīns
Nekā tur nebija, laiks aizdomājās»
Svārkus tvēra, ārā skrēja
Vārtus vēra, neatvēra
Straujo upi ieraudzīja, nobijās
Durvis cieši aizbultēja
Ogles krāsnī noslāpēja
Viņas lūpas nepazina, izlikās