Horizonts

Kur viens karogs mastā
Viens azotē
Viens karogs kā galdauts
Viens pagultē
Kur vienam ir pelēks
Citam ir melns
Kur kādam spīd zvaigznes
Vēl kādam zelts
Kas ir Tava saule
Kas varonis Tavs?
Vai tas, kas jau slavens?
Vai tāda nav?
Ja man tā ir gaisma
Tad migla tā tev
Kad atrodi vārdus
Tad paņem tos sev!
Likten’s ir kā horizonts-
Skrien, skrien nekad neaizsniedz
Tavs ceļš tā ir Tava sirds
Turies, neatpaliec
Kas kādam par sodu
Tas citam ir gods
Kas tai malā ģēnijs
Mājās idiots
Par aizstāvi turās
Par zvēru paliek
Ir, kas visiem pieder
Bet nevienam netiek
Viens «jā» vārds par sevi
Viens «jā» vārds par mums
Kas laime ir kādam
Citam pārpratums
Nu un, ja ir lietas
Ko vārdā nesauc
Tas pa īstam, ko gribi
Tas nav par daudz!
Likten’s ir kā horizonts-
Skrien, skrien nekad neaizsniedz
Tavs ceļš tā ir Tava sirds
Turies, neatpaliec