Neskati Vīru No Cepures

Reiz kādā parkā zem ozola
Sēdēja vientuļš vīrs
Krekls pusgadsimtu balējis
Tomēr ir balts un tīrs
Garām pēc laimes iet meitenes
Rādot uz vīru — kas tas?
Vīrs paceļ acis un pasmaida
Viņš taču nav nekas
Bet neskati vīru no cepures
Cepuri var noņemt nost
Neskati vīru no cepures
Cepuri var noņemt nost
Ozola zarā sēž krauklis vecs
Šķiet, ka tam gadu jau simts
Lai jau tie zvirbuļi tālāk lec
Viņam tīk dienvidvējš rimts
Saskatās krauklis ar vīru tad
Mirklis un abi jau smej
Dzīvot par vēlu nav it nekad
Suns vēl ir dzīvs, kamēr rej