Rudens Roze

Rozes zied sev laimīgās dienās
Draugs, kamdēļ tai līdzi skumt
Kad pienāks ziema
Rozes zied kā sendienās brīdī
Jo mainībā skaistums mīt
Pie rozēm ir būts
Daudz rožu ir plūkts
Vien rudeņos roze visskaistākā zied
Nu, kādēļ, kādēļ nozied tā
Un tad zūd
Kādēļ, kādēļ roze tā zied
Un tad zūd, un nezied vairs
Ar rudens rozēm rožu laiks zūd
Bet vēl sāp
Vēl ilgi, ilgi dzelksnis ass man sāp
Rozi lauž sev laimīgais rudens
Laiks nezūd, bet zūdam mēs
Kā aiztek ūdens
Rozes prieks kā jaunībā skaistums
Mums gadskārtās līdzi iet
Daudz rožu ir plūkts
Bet vēl gribas lūgt
Lai rudenī roze visskaistākā zied