Ozolam

Nav sabrucis mirušais ozols
Kaut galotne nolauzta sen
Bet saknes zem zāles vēl sten
Dzird ozols kā debesīs putni
Dzied dziesmas un pārojas jau
Bet lapotnes, kur ligzdas vīt tiem nav
Simts gadu lapas ir dzītas
Simts gadu vainagos vītas
Simts gadu
Es paklanos ozola priekšā
Un sveicinu ciņu no tiem
No ozoliem jaundzimušiem
Un veidojas ozolu birzis
To apturēt nespēj neviens
To apturēt nespēs neviens
Un miljoniem ozola zīļu
Simts gados šai zemei ir dots
Šai zemei, kas izdīdzēt prot
Mēs atdzimstam ozolu birzīs
Ik rudeni dzimstam arvien
Ik rudeni arvien
Simts gadu lapas ir dzītas
Simts gadu vainagos vītas
Simts gadu