Brīnumi nepāriet

Mani uztvert var tajos viļņos
Kur pelēkie kraukļi kliedz
Par to, ka nav izdevies piedzimt
Par tādiem putniem, kas dzied
Mani satikt var tajos grādos
Kur mierīga straume plūst
Un nenogurstoši sapņo
Par straujāko upi kļūt
Un tad, kad kraukļi sāks dziedāt
Un rāmākā straume skriet
Ļauj sevī cerībai ienākt
Ka brīnumi nepāriet
Mani dzirdēt var tajā pusē
Kur ritmiski krūtīs sit
Tas dzinējs, kas spītīgi palīdz
Pie iekšējās ticības tikt
Mani uztvert var tajos viļņos
Kur vienīgi kraukļi kliedz
Par to, ka nav izdevies piedzimt
Par tādiem putniem, kas dzied
Un tad, kad kraukļi sāks dziedāt
Un rāmākā straume skriet
Ļauj sevī cerībai ienākt
Ka brīnumi nepāriet