Divas sirdis

Gar jūras zeltmirdzošo krastu
Reiz vakarā staigājām mēs
Un sirdi, šo nabaga sirdi
Uz mūžu tad zaudēju es
Bet zvejnieki man vēlāki teica
Tu zinot, kur mīt mana sirds
Tu slepeni paņēmi viņu
Un, smaidot, to aiznesi līdz
Ak, mīļā, tev sirdis ir divas
Tu manējo līdzi nes
Bet neprāta mīlā pēc tevis
Bez sirds tagad staigāju es