Adata un diegs

Ir katrreiz vairāki, kas vienmēr atgriežas
Pa vienam, divatā, pa simtiem kolonnās
Kad skaļi runājas, kad klusu dziesmu dzied
Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet
Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet
Cik daudz Tu skatījies, cik daudz Tu biji tur —
Pat spožai adatai reiz garām jāaizdur
Un Tevī ievēries es arī skrēju līdz
Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts
Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts
Es vairs par sevi nebaidos
Man vairs nav Tevis žēl
Pat tad, ja atkal atgrieztos
Mēs abi divatā
Man šķiet, es zināju, kā tam ir jānotiek
Kur jābūt negausim, kur punktu jāpieliek
Es sevi sajaucu, tas nebiju vairs es
Tik citā izskatā, uz citas pasaules
Tik citā izskatā, uz citas pasaules
Cik daudz Tu skatījies, cik daudz Tu biji tur —
Pat spožai adatai reiz garām jāaizdur
Un Tevī ievēries es arī skrēju līdz
Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts
Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts
Es vairs par sevi nebaidos
Man vairs nav Tevis žēl
Pat tad, ja atkal atgrieztos
Mēs abi divatā
Ir katrreiz vairāki, kas vienmēr atgriežas
Pa vienam, divatā, pa simtiem kolonnās
Kad skaļi runājas, kad klusu dziesmu dzied
Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet
Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet