Ubaga Dziesma

Zem mūsu kājām garā iela
Virs mūsu galvām debess iela
Deg ielu laternās simt ielu zvaigznes
Un garāmgājējs sapņus aiznes
Ar spožām kurpēm slaidās kājās
Uz ielas meitas sarunājās
Tik spoži laternās deg mākslīgs mēness
Un balti putni man aizslīd garām
Pie debess loga drūma seja
Tik pārmetoši skatās lejā
Kur kādreiz dejoja vējš, tur lietus lija
Stāv netīrs ubags un dzied: «Tā bija, tā bija»
Vai vēl, vēl kādreiz
Skaidrā būs debess?
Vai vēl, vēl kādreiz
Uzlēks īsts mēness?
Vai vēl, vēl kādreiz
Skaidrā būs debess?
Vai vēl, vēl kādreiz
Uzlēks īsts mēness?
Vai vēl, vēl kādreiz
Skaidrā būs debess?
Vai vēl, vēl kādreiz
Uzlēks īsts mēness?