Dziesma restorānā (no k/f "Ceplis")

Es sirdi izrauju un aizmetu to suņiem
Jo sirdī nemiers mīt, kas mīlai allaž vēlīgs
Es sirdi izrauju un aizmetu to suņiem
Lai krūtīs mājotu vien ienaids asi dzēlīgs
Ko vēl lai mīlē sirds, kas nievāta un smieta?
Tā savās ciešanās jau top kā akmens cieta
Ja pienāks kādreiz laiks, kad sirds vairs nebūs lieka
Es strauji vairīšos tad projām tāda prieka
Es sirdi izrāvu un aizmetu to suņiem
Lai suņi plosa to, kas plosījis reiz mani
Es brīdi noskatos, kas prieku dara suņiem
Lai šausmas gavilē kā baigi posta zvani