Eolika

Daudz vēju pūtuši un ūdens aiztecējis
Un dzīvē kā jau dzīvē - raibi vien
Pēc mirkļa mirklis zibot garām skrējis
Ar smaidu acīs sveicinot: Labdien!
Daudz soļu gājuši pār baltām smilgu skarām
Un dzīvē kā jau dzīvē - gadi skrien
Pēc sejas seja atkal aizzib garām
Ar smaidu acīs sveicinot: Labdien!
Eolika, Eolika!
Tā biji tu, tā biji tu, kas rūpes piemirst lika
Eolika! Eolika!
Es nezinu, es nezinu, kas man no tevis tika
Bet atkal atgriežos pie tevis, Eolika!
Daudz kūlas izdedzis un atkal zaļo augi
Un dzīvē kā jau dzīvē - jā, nudien
Pēc daudziem gadiem atnāk veci draugi
Ar smaidu acīs sveicinot: Labdien!