Tūkstošiem

Kādreiz akmens saknes zemē dzīs
Un ziedēs starp akmeņiem, kas nepratīs
Un runās tā kā nemāk cits neviens
Un mēmi būs steidzīgie, kas garām skrien
Kāds reiz tev pie kājām saknes dzīs
Un uzplauks starp tūkstošiem, kas nepratīs
Un klusēs tā kā neklusē neviens
Laiks norims, vien skrienošie, tie laiku skries
Klausies, klausies, ieklausies
Ieklausies un ļaujies
Klausies, klausies, ieklausies
Un ļaujies
Klausies, klausies, ieklausies
Ieklausies un ļaujies
Klausies, klausies, ieklausies
Un ļaujies
Kādreiz akmens saknes zemē dzīs
Un ziedēs tiem tūkstošiem, tiem diviem vien
Kas runā tā, kā nemāk cits neviens
Klausies, klausies, ieklausies
Ieklausies un ļaujies
Klausies, klausies, ieklausies
Un ļaujies