Klausies

Aizver acis, klausies, dēls
Tā būs pasaka par tevi
Sētā tumšs un ir jau vēls
Aizver acis, klausies, dēls!
Simtiem gadu atpakaļ
Bet var būt, ka simt uz priekšu
Debesīs kāds zvaigznes kaļ
Simtiem gadu atpakaļ
Mēness spīdēja, kad rīts
Saule naktīs atmirdzēja
Vārds vēl bija nesacīts
Mēness spīdēja kad rīts
Atver acis, klausies, dēls
Tā būs pasaka par mani
Pārāk agrs, pārāk vēls
Atver acis, klausies, dēls!
Pēdējais šīs zemes rīts
Mūsu logā atmirdzēja
Zāļu stiebru galos trīc
Pēdējais šīs zemes rīts
Tas ir sākums, tas ir gals
Kas mūs aicina aiz sevis
«Mosties, dēliņ», saka balss
Tas ir sākums, tas ir gals