Trajektorija

Es dzīvoju tā
Pārliecināts
Savādāk, savādāk nevar būt
Un mierīgs ir prāts
Es — pārliecināts
Nevar būt, nevar būt savādāk
Nemanot lietas pārtop par niekiem
Negaidot sapņi reāli kļūst
Un pilsētas brūk
Gāžas un jūk
Nevar būt, nevar būt, nevar būt
Kad cilvēki zūd
Domā un jūt
Savādāk
Savādāk, savādāk, savādāk
Nemanot lietas pārtop par niekiem
Negaidot sapņi reāli kļūst
Nemanot zvaigznes nokrīt pie sliekšņiem
Savādos tērpos ēnas ģērbj mūs