Kur gan jūs esat

Kur gan jūs esat, tālo gadu sniegi
Kur tagad lido baltais lapseņspiets?
Es gaidu to šai nosalušā dārzā
Kur tikai smiltis vējš man sejā triec
Es gaidu tevi, dzeloņainā laime
Un saucu puteņus, lai naktis klūp
Ir manas ilgas izsalkuši vilki
Un viņu zobos dienu akmens drūp
Šai dārzā vientuļā, kur mēness blandās
Kā izbēdzis no elles rūsgans suns
Es gribu atvērt acis visiem kokiem
Lai mana elpa plūst kā zaļa guns
Ir laime izdzert rūgtumu līdz mielēm
Un gļēvās stundas pakārt laternās
Un baltā neprātā triekt kailu sirdi
Līdz akmens spārni visas rētas klās