Tikai pārpratums

Mans alfabēta sākums
Ir beigas Tavējam
Ja, neatrodot vārdus
Mēs tomēr runājam
Un neatklātās domas
Ir tikai pārpratums
Uz lielā, platā ceļa
Vien aplams sastrēgums
Mans saprašanas ilgums
Ir sākums Tavējai
Pat mūžs var būt par īsu
Lai kļūtu savējais
Un nepasniegtās rokas
Ir tikai pārpratums
Pat tad, ja Tu vēl domā
Tas nenotiek ar mums
Mans sirdsapziņas tilpums
Ir piliens Tavējai
Vai tiešām jāļauj nokrist
Tai zvaigznei pēdējai?
Un pat, ja neredzētu
Vairs neviens neko
Mēs uzmeklētu rokas
Uz valsi pēdējo